Kazuālijas saskaņā ar LELB

Kristības; Iesvētības; Laulības; Laulības iesvēte; Bēres; Mājokļa un Sabiedrisku ēku iesvēte

Kristības

Vest savus bērnus pie kristības ir kristīgu vecāku pienākums Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jāpieder draudzei (jābūt draudzes locekļiem). 

Kā izvēlēties vietu un baznīcu sava bērna kristībām?

Ir pašsaprotami, ka bērns saņems kristību savu vecāku draudzē, piedaloties visai draudzei, ne tikai kristījamā radiem vien. Ar kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlamies bērnu kristīt kādā citā baznīcā, piemēram savā dzimtajā baznīcā, kuras draudzes locekļi vairs neesat, tad tas iespējams saziņā ar savas pašreizējās draudzes mācītāju. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav baznīca vai draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ kristības nav iespējams organizēt baznīcā.

Kā izvēlēties laiku bērna kristībām?

Bērns pie kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Kristības notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Ja arī mūsdienās var būt grūti iekļauties gadsimtu ilgajā parašā rīkot kristības tuvējā svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr kristīgu vecāku pienākums ir organizēt bērna kristības cik iespējams drīz pēc viņa piedzimšanas. Ja norisinājās kavēšanās, tad padomājiet, vai kavēšanās nekļūst par jūsu - kristīgu vecāku - pienākumu nepildīšanu un liegšanu bērnam savlaicīgi saņemt tik būtisku lietu kā kristības sakraments. Kristības gavēņa laikā (pirms Lieldienām) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz pēc dzimšanas, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristību izpildīt steidzamā kārtā.

Ko darīt, ja viens no bērna vecākiem nav draudzes loceklis un nevēlas būt?

Šajā gadījumā bērnu kopā ar krustvecākiem pie kristības vedīs viens no vecākiem - ticīgā māte vai tēvs.

Ko darīt, ja neesam kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?

Vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) jāsakārto pašiem sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes mācības kurss, pēc mācības apgūšanas un draudzes dzīves iepazīšanas pieaugušie var saņemt kristību un/vai iesvētību un var tikt uzņemti draudzē.

Esam kristīti un iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek?

Būt kristītiem un iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei, nevar uzskatīt par normālu stāvokli. Pie kristības/iesvētības esat apliecinājuši savu ticību un apsolījušies dzīvot kristīgu dzīvi, bet, ja jau nepiederat draudzei, šo solījumu nepildāt. Pie bērna kristības jums tiks prasīts apliecināt savu ticību un apsolīt šajā ticībā audzināt bērnu. Lai varētu to izpildīt, jums jāatgriežas pie ticības un jāatjauno sava draudzes piederība.

Nevaram atrast krustvecākus, bet vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?

Jā, ir iespējams. Jābūt vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam, kas bērnu apņemas kristīgi audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī krustvecākus.

Ja vecāki nav ticīgi, vai krustvecāki var bērnu vest pie kristības?

Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki vieni paši, bez bērna vecākiem, varētu vest bērnu pie kristības tikai gadījumā, ja bērna vecāki piekrīt kristībai, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā, ka krustvecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu audzināt bērnu kristīgi, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu kristīgi audzināt. Šādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts krustvecāku draudzē.

Vai luteriskā Baznīca pieņem pie kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas konfesijas?

Šādi gadījumi ir sastopami, tomēr jautājums ir diskutabls. Šobrīd Latvijas ev. lut. Baznīcā šajā jautājumā nav noteikta kārtība. Gadījumā, ja kādu citai konfesijai piederīgo paredzēts aicināt par krustēvu vai krustmāti, iesakām ņemt vērā sekojošo:

Vai tas nav pretrunā ar attiecīgās konfesijas kārtību?

Vai paredzamo krustvecāku konfesija atzīst kristības došanu bērnam?

Vai citai konfesijai piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā, kā to māca Luteriskā Baznīca?

Vai citai konfesijai piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas draudzes loceklis (mēdz būt, ka cilvēks šīs konfesijas Baznīcā ir vienīgi kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai turpmāk nav sekojis).

Cik maksā bērna kristības?

Nereti šis ir pirmais jautājums, kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies pieteikt bērna kristības. Baznīca nav iestāde, kura par attiecīgu samaksu sniedz "reliģiskus pakalpojumus" saviem klientiem. Par kristībām samaksa netiek prasīta. Tomēr jāņem vērā, ka draudzes ekonomija pastāv galvenokārt no draudzes locekļu ziedojumiem. Arī vedot bērnu pie kristībām, draudzes locekļi parasti dod draudzei kādu ziedojumu. Īpaši, ja jūsu rocība atļauj rīkot plašākas svinības ap bērna kristībām, nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā svinību budžeta. Tāpat ieteicams būtu noskaidrot, vai draudzei kristību sakarā nav kādi papildus izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Tomēr, ja kāds nespēj ziedojumu dot, tas nevar būt šķērslis kristību saņemšanai.

Esmu jau pieaudzis un vēlos saņemt kristības. Vai man būs jāatrod arī krustvecāki?

Daudzi pieaugušie saņem kristības bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē.

Iesvētības.

Ar kristībām kristījamais tiek uzņemts par Kristus Baznīcas locekli. Ar iesvētībām iepriekš kristītais tiek pielaists pie Svētā Vakarēdiena. Tikai iesvētītiem Baznīcas locekļiem ir tiesības tikt pieaicinātiem par krustvecākiem kristībās.

Kas nepieciešams, lai tiktu kristīts un tiktu iesvētīts?

Uzziniet par nākošo iesvētes mācības kursu tuvākajā luterāņu baznīcā un piesakieties to apmeklēt. Kursa apmeklēšana paredz arī regulāri piedalīties draudzes dievkalpojumos. Pēc iesvētes kursa pabeigšanas, dievkalpojumu apmeklēšanas un iepazīšanās ar draudzes dzīvi, jums būs pārrunas ar draudzes mācītāju. Pie kristībām un iesvētībām kandidāti tiks pieņemti, ja būs apguvuši iesvētes kursā paredzēto un spēs apliecināt, ka viņu pārliecība un nodoms ir dzīvot kristīga cilvēka dzīvi, kā to māca Baznīca.

Vēlos saņemt kristības, bet kādēļ tiek runāts arī par iesvētībām?

Laikos, kad gandrīz visi tika kristīti bērnībā, pieaugušo kristības notika reti, un tādēļ, runājot par kristībām, parasti tika domātas bērnu kristības. Šādos gadījumos vecāki un krustvecāki sola bērnu kristīgi audzināt, lai, bērnam pieaugot, viņš varētu savu ticību iesvētībās apliecināt personīgi. Saņemot kristību vēlākos gados, kristījamais pats apliecina savu ticību, sola dzīvot kristīga cilvēka dzīvi, tādēļ parasti tajā pašā dievkalpojumā šādi kristījāmie tiek arī iesvētīti.

Esmu cienījamos gados, bet neesmu kristīts/iesvētīts? Vai arī uz mani attiecas tādas pašas prasības kā uz gados jaunākiem ļaudīm?

Šodienas situācijā Latvijā ir parasts, kad iesvētes kursu apmeklē arī vecāka gadagājuma cilvēki. Nav neparasts, ja kopā ar mazmeitiņu kristību saņem arī vecmāmiņa. Dažāda gadagājuma ļaudis iesvētes grupās ir parasta prakse.

Cik ilgs ir tipisks iesvētes mācības kurss?

Iesvētes mācības kursu pēc LELB apstiprinātām prasībām vada draudžu mācītāji. Mācītāji arī organizē šo kursu, lai spētu minētās prasības izpildīt. Iesvētes kursa ilgums visbiežāk ir aptuveni trīs mēneši.

Vai iesvētes mācības kursu var apgūt neklātienē?

Kristības, iesvētības nozīmē pievienošanos Baznīcai un lokālai draudzei. Nav iespējams apliecināt pievienošanos Baznīcai un draudzei, ja kandidāts nav iepazinies ar dievkalpojumiem un draudzes dzīvi. Ja kristību, iesvētību kandidāts nespēj apmeklēt iesvētes mācības kursu baznīcā kādu nepārvaramu šķēršļu, piemēram, smagas slimības dēļ , tad palūdziet mācītājam ieteikt risinājumu šai problēmai.

Vai pēc kristībām un iesvētībām man būs jāpieder draudzei, kurā kristījos, iesvētījos?

Jā, pēc kristībām, iesvētībām kandidāts būs arī uzņemts par draudzes locekli draudzē, kurā saņēma kristību un/vai iesvētību. Kristības un iesvētības prasa solījumu dzīvot kristīgu dzīvi, kas ietver līdzdalību draudzes dzīvē. Dodoties dzīvot uz citu vietu, draudzes locekļi pāriet uz draudzi, kura viņiem ir pieejama.

 Laulības.

Laulība ir Dieva iestādījums. Katram kristietim laulību pienākas slēgt Baznīcā paredzētā kārtībā. 

Laulība ir mūža savienība. Stājoties laulībā jāapzinās, ka dotais solījums būs jāpilda "līdz nāve jūs šķirs". 

Noslēgt laulību baznīcā nozīmē, ka jūs solāties dzīvot kristīgu laulības dzīvi, t.i., praktizēt kristīgo ticību gan individuāli, gan arī laulībā un ģimenē.

Kādi ir priekšnoteikumi, lai kristīgi noslēgtu laulību luteriskajā Baznīcā?

Lai stātos kristīgā laulībā, Jums jābūt luteriskās Baznīcas locekļiem, kuri ir gan kristīti, gan iesvētīti, kā arī ir reģistrēti draudzē un nav no draudzes atskaitīti.

Abiem laulību kandidātiem jābūt brīviem, t.i., neprecētiem vai atraitņiem, kuri nav saistīti ar citu personu laulību solījumā (informāciju attiecībā uz šķirteņiem lasiet lapas apakšā).

Līdzās noteiktajai Baznīcas kārtībai jāievēro arī visas valsts likuma prasības.

Kā pieteikt laulību, ja atbilstu visām iepriekšminētajām prasībām?

Pastāstiet mācītājam par jūsu nodomu laulāties un par vēlamo jūsu laulību laiku. Noskaidrojiet, vai draudzē attiecībā uz laulībām ir noteikta kāda sagatavošanās kārtība. Savlaicīgi (vismaz mēnesi iepriekš) draudzes kancelejā saskaņojiet laulību laiku un iesniedziet nepieciešamos dokumentus: aizpildiet pieteikuma veidlapu, uzrādiet pases, dzimšanas apliecības, iesniedziet ārsta izziņas, valsts nodokļa kvīti, atraitņiem - mirušā dzīvesbiedra miršanas apliecību, šķirteņiem - tiesas sprieduma norakstu.

Ko darīt, ja neesmu kristīts un/vai iesvētīts, bet vēlos stāties kristīgā laulībā?

Šādā gadījumā jums jāapmeklē katehēzes kurss un dievkalpojumi. Katehēzes kursa laikā jūs iepazīsieties ar ticības mācības pamatiem, piedalīsieties dievkalpojumos.

Kad būsiet iepazinušies ar ticības mācību un Baznīcas dzīvi, jums jāapstiprina mācītājam, ka tā ir Jūsu brīva izvēle - apliecināt savu ticību un tapt kristītiem un/vai iesvētītiem un līdz ar to uzņemtiem draudzē. (Nav pieļaujams, ja kāds netieši tiktu spiests nepatiesi apliecināt savu ticību un dot solījumu dzīvot kristīgu dzīvi tikai tāpēc, ka vēlas laulāties baznīcā).

Tie, kuri nav kristīti, saņem kristību un iesvētību. Tie, kuri ir kristīti bērnībā, tiek iesvētīti. Vienlaicīgi notiek šo cilvēku uzņemšana draudzē.

Ko darīt, ja esmu gan kristīts, gan iesvētīts, bet nepiederu nevienai draudzei?

Runājiet ar mācītāju. Mācītājs noteiks kārtību, kā atjaunot piederību Baznīcai un tikt uzņemtam draudzē. Jābūt gatavam no jauna apstiprināt kristībā (iesvētībā) dotos solījumus - dzīvot kristīgu dzīvi, palikt draudzes piederībā.

Vai iespējams tikt laulātiem luteriskajā Baznīcā, ja līgava vai līgavainis pieder citai kristīgai konfesijai?

Jā, ir iespējams. Tomēr jāievēro, ka citai konfesijai piederīgiem jābūt izpildījušiem minimumu, ko attiecīgā Baznīca prasa no saviem draudzes locekļiem. Šajā gadījumā jūsu stapā jābūt skaidrībai par to, kā kopīgi praktizēsiet savu kristīgo dzīvi, ja katrs piederiet savai konfesijai. Romas Katoļu Baznīcas kārtība neatļauj saviem locekļiem laulāties pēc citu konfesiju kārtības, kas ir nozīmīgs šķērslis gadījumā, ja luterānis vēlas laulāties ar katoli.

Vai iespējams laulāties baznīcā, kuras draudzes locekļi mēs neesam (esam citas luteriskās draudzes locekļi)?

Ir ierasts, ka draudzes locekļi laulības, bērnu kristības, bēres u.c. notikumus svin savā draudzē. Laulības ir ne tikai privāts notikums - tas ir gan ģimenes, gan arī visas draudzes notikums. Tādēļ ļoti ieteicams laulības slēgt savas draudzes vidū.

Iemesli, kādēļ laulību slēgšanai mēdz izvēlēties citas draudzes baznīcu, varētu būt, piemēram, īpaša savas dzimtas vēsturiska saistība ar kādu konkrētu baznīcu. Kā neatbilstošs iemesls būtu minamas principiālas domstarpības ar savu mācītāju par jūsu paredzētajām laulībām, un jūs nevis meklējat veidus, kā šīs domstarpības atrisināt, bet gan gribat atrast kādu draudzi, kur to vai citu «varētu neprasīt» darīt. Tādēļ vispirms strīdīgie jautājumi būtu pārrunājami ar jūsu draudzes mācītāju.

Ja jūs lūgsiet savu mācītāju salaulāt jūs citā baznīcā, tad, visdrīzāk, ja vien mācītājam būs tādas iespējas, viņš tam labprāt piekritīs. Ja laulību rituāls tomēr būs jānotur citas draudzes mācītājam, jums savas draudzes mācītājam jālūdz apliecinājums, kurā minēts, ka esat konkrētas draudzes locekļi, ka mācītājs jūsu laulību jautājumu ir pārrunājis un piekrīt, ka stājaties laulībā un ka viņam nav iebildumu laulību notikšanai citas draudzes baznīcā.

Kādos Baznīcas Gada laikos laulības nebūtu plānojamas?

Laulības luteriskajā Baznīcā parasti nenotur Lielā Gavēņa laikā - no Pelnu Dienas līdz Lieldienām.

Mums ir domstarpības laulību jautājumā ar savas draudzes mācītāju. Kur var šos jautājumus risināt?

Vispirms pārliecinieties, vai esat labi sapratuši jūsu domstarpību cēloņus un esat tos sarunu ceļā mēģinājuši atrisināt. Noskaidrojiet, vai mācītājs neiesaka kādus alternatīvus risinājumus jūsu problēmai. Ja tomēr ir šaubas par mācītāja rīcības atbilstību, griezieties pie tā iecirkņa prāvesta, kura pārvaldījumā atrodas jūsu draudze.

Vienmēr labāk ir mēģināt izprast un risināt domstarpības savstarpējā sarunu ceļā un tikai tad griezties citās Baznīcas institūcijās pēc palīdzības, bet vēl nozīmīgāk ir neatstāt iespējamās problēmas nerisinātas. Tomēr jāpiebilst, ka domstarpības nevar tikt atrisinātas pozitīvi gadījumā, ja jūs griezīsieties laicīgās, nevis Baznīcas institūcijās (skat. 1kor 6:1-6).

Laulību iesvēte.

Bēres.

Mājokļa un Sabiedrisku ēku iesvēte

Kādēļ iesvētīt dzīvesvietu?

Tā ir sena kristiešu tradīcija, kad, uzsākot dzīvi jaunā dzīvesvietā – vai tā būtu māja, vai dzīvoklis, tika aicināts mācītājs šo dzīvesvietu iesvētīt. Kāpēc šāda iesvētīšana ir nepieciešama un kādēļ tā ir laba un svētību nesoša lieta? Pirmkārt, iesvētes brīdī mēs esam kopā ar mājas ļaudīm, lūdzot, lai Dieva Gars nāk un mājo šajās telpās, lai Viņš ir Kungs arī visu to attiecībās, kuri šajā namā mīt. Otrkārt, mēs to darām Trīsvienīgā Dieva vārdā. Mēs kopā ar visiem mājas ļaudīm no jauna dzirdam, ko Bībele saka un māca par svētīgu mājas un ģimenes dzīvi, mēs lūdzam un saņemam svētību ar tiem vārdiem, kurus Dievs ir devis, lai ar tiem mēs svētību dotu tālāk. (4Moz 6:24-26) Ir ļoti jauki un svētīgi, ja, jaunā dzīvesvietā esot, varam uzsākt dzīvi ar šādu svētbrīdi, kurā varam sacīt tos pašus vārdus, kurus reiz sacīja Jozua: „Es un mans nams – mēs kalposim Tam Kungam!” (Joz 24: 15)